Norvēģu tipa strops dravā

Kā kļūt par biškopi: Norvēģu strops

In Uncategorized by Madars Lasmanis0 Comments

Vārdi “Norvēģu strops” latviešu biškopju leksikā ieņēmuši paliekošu vietu. Tie veido frāzi, kas kļuvusi par apzīmējumu noteiktam stropu modelim.

Norvēģu stropa tēvs, kā liecina paša stropa nosaukums, ir norvēģu pilsētā Lomedālē dzimis biškopis Ūlas Būreds. Paši norvēģi stropu dēvē par Racionālstropu (Rasjonellkuben), kura sērijveida ražošana tika uzsāktā 20. gs. piecdesmitajos gados.

Biškopji Norvēģijā izvēlas norvēģu stropus

Norvēģu stropa galvenie izmēri nav mainījušies līdz pat šodienai: stropa korpusa iekšējie izmēri ir 380 x 380mm, bet augstums – 270 mm, apkāres izmēri 365 x 260 mm. Pēdējos gados šiem korpusiem tikai papildus nākuši medustelpu puskorpusi ar augstumu 170 mm un apkāres augstumu 160 mm.

Norvēģu stropa priekšrocības un trūkumi:

  • Ar korpusiem ērtāk dravot
  • Viegli un ērti pārvadāt
  • Stropa rāmīši piemēroti industriālajām biškopības iekārtām
  • Rāmīši nav savietojami ar citu veidu stropiem

Latvijā stabili ir ieviesušies divi Norvēģu stropi – viens ar oriģinālajiem Norvēģijas izmēriem, otrs – Latvijas bitenieka “uzlabojums”, par kuru varēsi lasīt nākamajā rakstā.

Avots: Stropi Latvijā un pasaulē, Juris Šteiselis, 2015, Jelgava.

Spied šeit un lasi tālāk – Putuplasta stropi

Leave a Comment